Neiedziļinoties visas iespējamās diskusijas par termina „reforma” lietošanu dažādos kontekstos, pievērsīšos zināmākajai reformai VD laikā – Josijas reformai. Kas tad īsti ir Ķēniņu un Laiku grāmatās (2 Ķ 22-23, 2 L 29-35) aprakstītā t. s. Josijas reforma? Reforma? Atjaunošana? Īpaši pēdējos gados pieaugusi skepse par šīs reformas literāro atainojumu VD.
Piemēram, somu teologs Pakkala uzskata, ka Jūdā līdz tās bojāejai vispār nenotika nekādas kulta reformas. Daudzas pazīmes VD tekstā un un tā vēsturiskajos kontekstos liecinot, ka kulta reformas tādā formā, kā to ataino VD autori, nenotika. Drīzāk tās ir vēlāko laiku ideālu projekcijas uz valdniecības laiku. 587BC ienesa radikālas korekcijas izpratnē par valsti un kultu (jo līdz tam nebija nopietnas vajadzības kaut ko mainīt kultā), turklāt trūkst nopietnu liecību par šādu reformu.
Piemēram, somu teologs Pakkala uzskata, ka Jūdā līdz tās bojāejai vispār nenotika nekādas kulta reformas. Daudzas pazīmes VD tekstā un un tā vēsturiskajos kontekstos liecinot, ka kulta reformas tādā formā, kā to ataino VD autori, nenotika. Drīzāk tās ir vēlāko laiku ideālu projekcijas uz valdniecības laiku. 587BC ienesa radikālas korekcijas izpratnē par valsti un kultu (jo līdz tam nebija nopietnas vajadzības kaut ko mainīt kultā), turklāt trūkst nopietnu liecību par šādu reformu.
Niehr no Josijas reformas apraksta 2 Ķ 22 - 23 tikai puspantu (2 Ķ 23: 8a) uzskata par pirmsdeiteronomisku. Tajā ir vēstīts, ka Josija pārvietoja priesterus no citām vietām uz Jeruzalemi, likvidējot kulta vietas, kurās viņi darbojās. Kāpēc tieši šī rīcība Niehr šķitusi vēsturiski visticamākā? Niehr kulta reformu nesaista tieši ar kulta centralizāciju (jo neredzot tam nopietnu pamatojumu), tāpēc to drīzāk var uzskatīt par administratīvās pārvaldes pārstrukturēšanu.*
Savukārt Uehlinger pozīcija nav tik radikāla. Viņš argumentē, ka, raugoties no reliģiju vēstures un arheoloģijas perspektīvas, nevar gūt pārliecību par kulta centralizāciju. Reformas aprakstā viņš vairāk saskata dominējošā kulta „šķīstīšanu”, par vēsturiski iespējamiem uzskatot 3 likvidēšanas pasākumus: 1)saules dieva ratu un zirgu (2 Ķ 23:11), 2) priesteru, kuri apzīmēti par kemarīm (2 Ķ 23:5), un 3) jumta altāru (2 Ķ 23:12) likvidēšana. Kāpēc tieši šie pasākumi? Uehlinger tos saista ar politiskās situācijas maiņu – jauno orientāciju ekonomikā un kultūras sakaros (ar Ēģipti un feniķiešu pilsētvalstīm, savukārt vājinās kontakti ar Asīriju un Ziemeļsīriju), tāpēc neesot bijusi nepieciešamība uzturēt šos kulta elementus. Uehlinger to neuzskata par kulta atjaunošanas programmu, bet gan par politiski reliģiskiem pasākumiem, kuri uzsver Jūdas neatkarību un bija vērsti pret Asīriju.
Kopumā minimālisti uzskata, ka nebija nekāda Josijas reforma – tā ir vēlāka laika literāra konstrukcija, ko veidojusi deiteronomiskā skola. Tādā gadījumā šī viedokļa pārstāvjiem jāatbild, kāpēc tieši Josija tika izraudzīts par reformas ierosinātāju.
____________________
* Valdīšanas stabilizācija Jūdā tiek panākta, 1)savai kontrolei pakļaujot vietējās kulta vietas, 2) ieceļot savus ierēdņus par tiesu vadītājiem (transformējot vārtu tiesu), 3) iedalot valsti pārvaldes apgabalos.
