Latvijas Bībeles biedrības 1999.gadā publicētajā rakstu krājumā Bībele: Raksti, teksts, kultūrvide (Rīga, 1999) divos rakstos to autori pievērš uzmanību vienam un tam pašam izteikumam - „ikviens, kas pret mūri mīž”:
1) Enohs Neilands to min kā epiteta piemēru (187.lpp),
2) savukārt Ilmārs Zvirgzds to apskata eifēmisma kontekstā (146.lpp), kritizējot 1965.gada Bībeles tulkojumu latviski (tur šo frāzi tulko kā „vīrietis”, emocionāli vienkāršojot teksta vēsti).
1) Enohs Neilands to min kā epiteta piemēru (187.lpp),
2) savukārt Ilmārs Zvirgzds to apskata eifēmisma kontekstā (146.lpp), kritizējot 1965.gada Bībeles tulkojumu latviski (tur šo frāzi tulko kā „vīrietis”, emocionāli vienkāršojot teksta vēsti).
Jautājumu šajā gadījumā varētu formulēt šādi: ko nozīmē šis izteikums? Vai tā nozīme, neskatoties uz šķietamo viennozīmīgumu pirmajā brīdī, nav mainījusies gadsimtu laikā – vai tā rīkojās tikai klaidoņi, antisociāli un no sabiedrības izolēti vīrieši (t.i. vai šis izteikums ir noniecinošs)?
VD frāze „ikviens, kas pret mūri mīž” sastopama 6 reizes (1 S 25:22, 34, 1 Ķ 14:10, 16:11, 21:21, 2 Ķ 9:8). Jājautā – kāpēc tieši šajos pantos izmantota šī frāze, bet citos nav, kur tā arī, iespējams, iederētos?
Viena no interpretācijas iespējām (ko bieži var sastapt dažādos komentāros) saskata šajā izteikumā metaforu - suni - ko attiecina uz vīrieti. Šī viedokļa pārstāvji saista empīrisko faktu, ka suņi mīž pret sienu, ar Nabala stāstu (1 S 25:22).* Arī citi panti no frāzes kontekstiem satur atsauces uz suņiem (1 Ķ 14:11, 21:23-24, 2 Ķ 9:19).
Otra populārākā interpretācijas iespēja: tieši attiecināt izteikumu uz vīriešiem. Taču vai tas ir domāts nievājoši? Rabīniskā literatūra mīšanu pret sienu neraksturo kā kaut ko vulgāru un neizsakās nicinoši, kas liecina, ka tas bija pieņemts tā laika sabiedrībā.**
Otra populārākā interpretācijas iespēja: tieši attiecināt izteikumu uz vīriešiem. Taču vai tas ir domāts nievājoši? Rabīniskā literatūra mīšanu pret sienu neraksturo kā kaut ko vulgāru un neizsakās nicinoši, kas liecina, ka tas bija pieņemts tā laika sabiedrībā.**
Kā jau ierasts VD pētniecībā, paralēles vēlams pameklēt citos Seno Austrumu tekstos. „Asīriešu sapņu grāmatā” atrodami vairāki pareģojumi, kuros pieminēta urinēšana. Visos gadījumos tie ir saistīti ar mēģinājumiem tikt pie dēliem (pēcnācēju apsolīšana).*** Rūpīgāk lasot VD tekstus, kur parādās frāze „katrs, kurš mīž pret mūri”, var pamanīt tieši vai netieši izteiktu pēcnācēju pilnīgu iznīcināšanas motīvu. Tātad šis priekšstats par mīšanu pret mūri VD varētu būt lietots apgrieztā nozīmē (teksti runā par pēcnācēju iznīcināšanu, kas izriet no viņu tēvu - mīzēju nāves).
_______________________________
_______________________________
*Nabals bija no Kāleba (ebr. "kelev"- suns) cilts (1 S 25:3).
**Savādāk, spriežot pēc Kumrānas tekstiem, rīkojās šajā kopienā, kas drīzāk uzskatāms par izņēmumu antīkajā pasaulē.
**Savādāk, spriežot pēc Kumrānas tekstiem, rīkojās šajā kopienā, kas drīzāk uzskatāms par izņēmumu antīkajā pasaulē.
***Taisnības labad jāatzīst, ka pastāv arī atšķirības starp asīriešu pareģojumiem un VD tekstiem (piemēram, asīriešu tekstu gadījumā jābūt sapņiem par urinēšanu), taču ietekme no šāda priekšstata uz VD varētu būt nevis literāra, bet kultūru mijiedarbības rezultātā – tas varēja notikt trimdas laikā, kad darbojās dtn redaktori, kurus parasti uzskata par šo tekstu autoriem.
