Lasot VD, reizēm var uzdurties frāzēm, ka papildus informāciju jāmeklē tekstos, kas nav atrodami VD. Viens no šādiem piemēriem atrodams Joz 10:12-13, kurā ir iestarpināts retorisks jautājums: „Vai tad tas nav rakstīts Jašara grāmatā?!” Jašara grāmata ir citēta arī 2 S 1:18, pēc kā seko citāts no šīs grāmatas (2 S 1: 19 – 27). Bez Jašara grāmatas ir minētas arī „Izraēlas valdnieku hronikas” (minētas 1 Ķ 14:19, 15:3, 2 Ķ 10:34), „Jūdas valdnieku hronikas” (1 Ķ 14:29, 15:7, 2 Ķ 8:23).*
Interesanti, ka Septuagintā Joz 10:12-13 neparādās norāde uz Jašara grāmatu, kaut gan pats citāts no Jašara grāmatas ir palicis. Vai tas nav kārtējais „lost in translation” gadījums, kad norāde varētu būt pazudusi tulkojumā? Varbūt tulkotājam nebija šāda norāde oriģinālā, ko viņš izmantoja?
Salīdzinot masorētu teksta un Septuagintas Jozua grāmatas variantus, redzams, ka Septuagintas Jozua grāmata ir izmantojusi protomasorētu tekstu, tāpēc izlaistās vietas ir ebreju teksta papildinājumi. Bet kāda ir situācija citos VD tekstos – Samuēla, Ķēniņu, Laiku grāmatās? Visām trīs grāmatām ir interesanti teksta liecinieki, piemēram, Septuaginta un Antiohijas teksts „Jašara grāmatas” vietā lasa „epi bibliou tou euthous” (2 S 1:18). No tā var secināt, ka Jašara grāmata bija sen zināma, taču tās nosaukums nebija zināms. Iespējams, ka pēc tam, kad Jozua grāmata un 2. Samuēla grāmata jau bija iztulkotas grieķiski, kāds pārrakstītājs (vārdā Jašars?) pievienoja šo titulu.
Kas attiecas uz dažādām „valdnieku grāmatām”, tad tās visdrīzāk bija labi zināmas un patiešām varēja eksistēt.
_____________________________
*Bez tam atrodamas norādes uz dažādām „valdnieku grāmatām”, piemēram, „Izraēlas un Jūdas valdnieku grāmata” (2 L 16:11, 25:26, 28:26, 32:32), „Izraēlas valdnieka grāmata” (2 L 27:7, 35:27, 36:8) un „Izraēlas valdnieka annāles” (2 L 33:18), kā arī norāde uz komentāriem par „valdnieku grāmatu” (2 L 24:27).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru