Iepriekš, rakstot par Gen 1:1, jau norādīju, kādu Gen 1:1 tulkojumu uzskatu par atbilstošāko, tāpēc šajā reizē vairāk par apsvērumiem, kāpēc sliecos tā uzskatīt.
Tradicionāli Gen 1:1-3 tulko ar nelieliem patstāvīgiem teikumiem (tā to dara, piemēram, Septuaginta vai Luters). Ik palaikam parādās arī dažādi hipotaktiskie modeļi, jo teksta atveide indoeiropiešu valodās ir gana problemātiska. Kā to tulkot no oriģinālvalodas, ja valodā, uz kuru tulko, nav atbilstošas sintaktiskas konstrukcijas kā semītu valodās? *
Gen 1:1 ar „zemes un debesu” radīšanu ir domāta pasaules radīšana** - Gen 1:2a rāda ainu pirms pasaules radīšanas, kad pasaule atradās haosā, savukārt, sākot ar Gen 1:3 (līdz Gen 2:3), Dievs to padara par piemērotu dzīvošanai visām dzīvajām būtnēm.
Tohuvabohu ir pasaules haotiskās eksistences forma, bet tumsa, pirmūdeņi*** un vētra ir tohuvabohu atribūti. Haotisko stāvokli raksturo 2 jēdzieni - tohu un bohu. Ja bohu (3x) VD sastopams tikai kopā ar tohu, tad tohu (20x) ir lietots arī atsevišķi. Tohu nozīmē tukšu vietu (Dtn 32:10; Jes 45:18; Ps 107:40 u.c.), kā arī bezjēdzīgu pasākumu (Jes 29:13).
Gen 1: 2-3 ir parādīta dziļas tumsas un stipra vēja apņemta pirmjūra, kura apsedza vēl amorfo zemi (pasaule pirms radīšanas ir bezformas (neizveidota) un neproduktīva). To var labi iztēloties, ja apskata radīšanas „2.dienā” notikušo. Tad tiek radīta debesu velve, ūdens no tās tiek savākts vienā vietā. Zeme ir sākotnēji paslēpta un rodas kā sala. Negatīvās potences (ūdeņi, tumsa) tiek integrētas radībā (nevis likvidētas). Ja kārtības nebūs, tad pasaule atkal var ieslīgt haosā.
Apgalvot, ka Dievs šo haosu būtu radījis, Priesterteksta autoriem liktos zaimojoši, jo Dievs nav haosa dievs, bet gan gaismas un kārtības dievs. Tāpēc Gen 1:1-3 ir nevis creatio ex nihilo, bet gan creatio contra nihilum - Dievs Radītājs ievieš kārtību haotiskajā pirmmatērijā (Priesterteksts nespekulē par to, no kurienes nāk šī pirmmatērija). Pirmās domas par creatio ex nihilo parādās tikai 2 Mak 7:28-29, taču šim tekstam ir 2 versijas, turklāt pati formula satur formulējuma problēmas.****
_____________________
* Galvenās problēmas: 1) kāda ir Gen 1:1 teikuma uzbūve? (lielākais jautājums ir par berešīt nozīmi - sk. jau pieminēto ierakstu par Gen 1:1), 2)kur sākas Dieva kā Radītāja darbība? Gen 1:1-3 tulkošanā par paraugu var ņemt arī Hoz 1:2.
** Termins olām, ko lieto kā apzīmējumu pasaulei, ir ļoti vēlīns.
*** Tehom parasti tulko kā “dzīles”, lai gan Gen 1:2 gadījumā to adekvātāk būtu tulkot kā „pirmjūra/ pirmūdeņi”, jo tehom etimoloģiski ir saistīts ar akadiešu tiamat (turklāt sakne thm pazīstama arī citās senajās semītu valodās jūras apzīmēšanai). Babiloniešu radīšanas tekstā Enuma eliš Tiamat ir personificēts pirmokeāns, ko dievs Marduks uzveic un vēlāk no sadalītajām Tiamat ķermeņa daļām veido pasauli. Šo motīvu uzsvēra jau H. Gunkels, taču ar kopīgu sakni ir par maz, jo tehom VD nekur neparādās kā mītiska būtne (vai tās vārds, jo VD ir sastopamas citas mītiskas būtnes, piemēram, Leviatāns, Rahabs).
**** Nav atbilstības starp ex (=ebr. ‘min’) un Gen 1 teksta formulējumu.
** Termins olām, ko lieto kā apzīmējumu pasaulei, ir ļoti vēlīns.
*** Tehom parasti tulko kā “dzīles”, lai gan Gen 1:2 gadījumā to adekvātāk būtu tulkot kā „pirmjūra/ pirmūdeņi”, jo tehom etimoloģiski ir saistīts ar akadiešu tiamat (turklāt sakne thm pazīstama arī citās senajās semītu valodās jūras apzīmēšanai). Babiloniešu radīšanas tekstā Enuma eliš Tiamat ir personificēts pirmokeāns, ko dievs Marduks uzveic un vēlāk no sadalītajām Tiamat ķermeņa daļām veido pasauli. Šo motīvu uzsvēra jau H. Gunkels, taču ar kopīgu sakni ir par maz, jo tehom VD nekur neparādās kā mītiska būtne (vai tās vārds, jo VD ir sastopamas citas mītiskas būtnes, piemēram, Leviatāns, Rahabs).
**** Nav atbilstības starp ex (=ebr. ‘min’) un Gen 1 teksta formulējumu.
