Sela

Kas ir noslēpumainais vārds - selāh (vai sela), kas parādās 39 psalmos un Hab 3 (kopumā 74 reizes VD)?* Vārds atrodas savrup VD tekstos (ārpus teikumiem). Kādi vien tik nav izteikti piedāvājumi, uz ko varētu norādīt selāh: draudzes mešanās ceļos, piekrišana kā atbilde, instrumentālās daļas sākšanās  u. c. Uldis Bērziņš jaunajā VD tulkojumā selāh tulko kā „paceliet balsis!”. U. Bērziņš uzskata to par „remarku korim” (nozīmi atvasina no saknes sll - „(pa)celt”)**. 

Lai arī selāh precīza nozīme nav zināma, tomēr dažas pazīmes liecina, ka selāh varētu būt piezīme, kas adresēta  vai nu 1)pārrakstītājam vai arī 2)psalma lasītājam/ dziedātājam (šajā gadījumā selāh būtu norāde uz muzikālu pauzi). Pirmais variants tomēr šķiet ticamāks. Selāh funkcija varētu būt teksta plūduma pārtraukšana – tas ir vārds, kas signalizē redzamā veidā par pauzi. Vai selāh pilda šādu strukturējošu funkciju psalma lasīšanā vai liturģijā? Dažos tekstos selāh parādās 3 reizes (Ps 3, 32, 46, 66, 68, 77, Hab 3), bet Ps 89 pat 4 reizes, tomēr daudzos, liturģiski strukturētos psalmos (piemēram, Ps 10 - 19, 22, 25 - 31) selāh nemaz neizmanto. Arī selāh etimoloģijas meklējumos vajadzētu uzmanību pievērst saknei sll un tās atvasinājumiem – bez Bērziņa piedāvājuma („pacelt”), piemēram, Seibolds iesaka analizēt verba nozīmi „ierīkot ielu” vai arī  lietvārda nozīmi „nogāze, rampa”. Tādēļ Seibolds noraida selāh kā muzikālā izpildījuma termina versiju, bet attiecina selāh uz grafisko attēlojumu, kas izsaka pārrakstīšanas tehnisko procesu: atstāt brīvu rindu (kā ielu)***. Arī  Septugintas selāh tulkojumu (diapsalma)  Seibolds  iesaka skaidrot nevis kā muzikālu, bet gan kā grafisku terminu, kas varētu nozīmēt atstarpi psalmā.

„Sausais atlikums” no diskusijas par selāh nozīmi. Dažu psalmu gadījumā, kur vairākkārt parādās selāh, skaidri ir redzama teksta strukturēšana ar selāh (Ps 66, 68, 77, 89, Hab 3). Interesanti, ka selāh galvenokārt sastopams pirmajos 3 psalmu krājumos (Ps 3 - 89), kamēr Psalmu grāmatas himniskajā daļā (Ps 90 - 150) selāh tikpat kā nav atrodams. Seibolds skaidro to ar vēlāku redakcionālu Psalmu grāmatas pirmās daļas grafisku apstrādi, kuras mērķis varētu būt pārskatāms teksta izkārtojums, iespējams, ar tukšām rindām (tātad agrīns mēģinājums grafiski attēlot teksta uzbūvi).   

_______________
*Septuaginta to tulko kā „diapsalma” („starpspēle”).
**U. Bērziņš piezīmēs (Slavinājumi: Psalmu grāmata, 415. lpp) norāda, ka apstiprinājumu par labu muzikālai nozīmei redz arī selāh lietojumam Habakuka grāmatā (Hab 3:3, 9, 13), kas esot pravieša lūgšana kā „sērudziesma”.
***Selāh tad pildītu līdzīgu funkciju kā parašas un sedarīm masorētu tekstā.