Diez vai atrādīsies kāds izglītots cilvēks, kurš interesējas par Bībeli, bet nebūtu kaut reizi dzirdējis par Kumrānu un Nāves jūras rokrakstiem, kurus nejauši uzgāja kāds beduīns, meklējot pazudušo mājlopu. Kumrānas apkaimē 11 alās atrada tūkstošiem rokrakstu fragmentu, kuri datējami, sākot ar 3.gs. BC vidu līdz 1.gs.AD vidum. Lai arī ir pagājuši jau vairāk kā 60 gadi kopš to atrašanas, joprojām pastāv visdažādākās interpretācijas par rokrakstu izcelsmi un Kumrānas iemītnieku identitāti, kas īpaši karsti tiek apspriestas pēdējo 20 gadu laikā. Vai ir runa par esēņu klosteri, rokrakstu izgatavošanas centru, cietoksni vai lauksaimniecības vai tirdzniecības centru? Vai starp apdzīvotās vietas iemītniekiem un tuvumā atrastajiem rokrakstiem ir kāda saistība vai nav? Diemžēl latviski informācija par šiem aktuālajiem jautājumiem parasti ir vai nu vispārīga vai arī aprobežojas ar vienpusīgu atspoguļojumu, tomēr interesenti iesākumam ar samērā labu pārskatu var iepazīties kaut vai attiecīgos wikipedia šķirkļos angļu un vācu valodās.
Pēc tam, kad jau vairākās Kumrānas alās atrada rokrakstus, 1951.g. parādījās arī interese veikt izrakumus netālu esošajās drupās, cerot, ka izrakumu rezultāti palīdzēs saprast rokrakstus (tos veica franču dominikāņu mūka de Vaux vadībā līdz 1956.g.). Diemžēl de Vaux nekad tā arī nepublicēja galīgo ziņojumu, lai gan viņš uzskatīja, ka Hirbet Kumran bija reliģiskas sektas apmetne, visdrīzāk esēņu mājvieta, jo viņš tajā saredzēja Plīnija Vecākā rakstītā apstiprinājumu, ka esēņi esot mituši Nāves jūras rietumkrastā. De Vaux uzskatus, apkopojot viņa publikācijās teikto, īsumā varētu raksturot šādi:
Hirbet Qumran varēja apdzīvot esēņi (aptuveni 200 g., ar nelielu pārtraukumu līdz 68.g. AD), ko apstiprinot arī Aleksandrijas Filona un Jozefa Flāvija teksti. Tā kā alās atrastie rokraksti bija ar reliģisku saturu, tad arī blakus mītošajai kopienai vajadzēja būt reliģiskai. Zināmu pamatu tam deva 1. alā atrastie teksti, kurus skaidroja kā „sektas likumus” (par kopīgām maltītēm, jauno locekļu pārbaudes laiku u.c.), kas apstiprinātu esēņu uzturēšanos (arī t.s. Damaskas teksts). Ūdensapgādes sistēmu un mikvas de Vaux skaidroja ar intensīvu rituālo mazgāšanos, lai ieietu galvenajā sapulcēšanās telpā. Arī citas telpas viņš skaidroja atbilstoši Eiropas klostera modelim (ēdamzāle, pārrakstīšanas telpa).
Jāatzīst, ka tobrīd bija liels spiediens no sabiedrības puses, kura pieprasīja drīzu skaidrojumu „Kumrānas lietā”. De Vaux viedoklis dominēja pētniecībā līdz 1980-to gadu beigām, tomēr, tā kā izrakumu rezultāti nebija publicēti un bija pieejami tikai šauram lokam, tad tas ar laiku rosināja pārskatīt plaši akceptēto Kumrānas – esēņu teoriju*. Tam par iemeslu kalpoja de Vaux ne pārāk precīzā izrakumu gaitas fiksēšana, kā arī to faktu ignorēšana (piemēram, sieviešu kapi, kā arī samērā augstais dzīves standarts apmetnē), kas neiederējās viņa teorijā.
1980-to gadu beigas bija laiks, kad pētniecībā plašumā vērsās neapmierinātība arī ar atrasto rokrakstu satura pieejamību. Diemžēl vairākus gadu desmitus zinātniekiem, kuri vēlējās saprast šo dokumentu vēsturi, bija liegta vai ļoti ierobežota pieeja lielākajai daļai Nāves jūras rokrakstu (īpaši 4.alas atradumiem, jo tur atrada lielāko daļu rokrakstu). Lielais sašutums par to, ka ilgstoši zinātniekiem ir liegts tos izpētīt, draudēja pārvērsties par apjomīgu skandālu, līdz visbeidzot ievērojamā tekstologa E. Tova vadībā 10 gadu laikā tika publicēti pārējie, līdz šim plašākai publikai nezināmie rokraksti**. Tas izraisīja lavīnveida reakciju Nāves jūras rokrakstu pētnieku vidū, jo strauji pieauga publikāciju skaits***.
Pagaidām sliktākā situācijā atrodas tie zinātnieki, kuri pēta Kumrānas arheoloģiju, jo, kamēr nebūs pilnībā nopublicēts de Vaux vadītajos izrakumos atklātais arheoloģiskais materiāls, visi jautājumi paliks atvērti spekulācijām (pagaidām ir publicēta tikai daļa no līdz šim nepublicētajiem de Vaux izrakumu materiāliem).
Pagaidām sliktākā situācijā atrodas tie zinātnieki, kuri pēta Kumrānas arheoloģiju, jo, kamēr nebūs pilnībā nopublicēts de Vaux vadītajos izrakumos atklātais arheoloģiskais materiāls, visi jautājumi paliks atvērti spekulācijām (pagaidām ir publicēta tikai daļa no līdz šim nepublicētajiem de Vaux izrakumu materiāliem).
_____________________________
*Starp citu, tā vēl joprojām tiek piedāvāta kā skaidrojums Kumrānas arheoloģiskās vietas apmeklētājiem.
**29 Discoveries in the Judaean Desert sējumi (iepretī 8 sējumiem, kas tika publicēti iepriekšējos 40 (!) gados).
***Parādījās jauni, tieši Kumrānai un tās rokrakstiem veltīti speciāli periodiski izdevumi, piemēram, Revue de Qumran, Dead Sea Discoveries u.c.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru