Rokraksti, kas pilnībā saturētu VD, ir pieejami tikai no 9./10.gs.AD. Tāpēc nenovērtējama ir Kumrānas apkaimes alās atrasto tekstu nozīme, kas datējami aptuveni 1000 gadus agrāk. 175 rokrakstos ir pārstāvētas gandrīz visas VD ietilpstošās grāmatas (izņemot Esteres grāmatu), tomēr jāatzīmē, ka šie rokraksti ir saglabājušies vairāk vai mazāk fragmentārā stāvoklī. Vienīgais pilnībā saglabājušais rokraksts ir Jeruzālemes Book of the Shrine lepnums – vairāk kā 7 m garais Jesajas grāmatas tīstoklis no 1. alas (1QIsa). Par lielu pārsteigumu pilnībā saglabājies 1QIsa uzrādīja ļoti maz atšķirību no masorētu teksta, kas sākotnēji vedināja (īpaši jau konservatīvākas aprindas) uz domām, ka tas varētu būt labs pamatojums visa VD teksta niecīgām izmaiņām turpat 1000 gadu garumā. Tā to nereti arī pasniedz kā pierādījumu, taču tā ir tikai labākajā gadījumā puspatiesība. Kā ir ar citiem Kumrānā atrastajiem tekstiem? Daži piemēri:
1)Piemēram, labi saglabājies manuskripts no 11. alas (11QPsa) satur 44 kanoniskus psalmus no Psalmu grāmatas trešās trešdaļas, 7 apokrifus psalmus, no kuriem 1 ir pazīstams no Septuagintas (Ps 151), 2 psalmus no sīriešu tulkojuma u.c. (arī līdz tam nezināmus tekstus). Psalmu secība lielākoties atšķiras no masorētu tekstā atrodamās secības, kurā parādās arī dažādas īpatnības, piemēram, Ps 145 pēc katra panta atrodams refrēns „Lai slavēts ir Jahve! Lai slavēts ir viņa vārds mūžīgi mūžos!”. Iespējams, ka šo psalmu krājumu, kas atšķiras no ierastās kanoniskās psalmu grāmatas, lietoja īpašiem liturģiskiem mērķiem.
2)Kumrānas alās bez VD tekstiem atrada arī daudzus (vairāk nekā 30) komentārus par VD grāmatām (pārsvarā par praviešu grāmatām). Šiem komentāriem raksturīga tekstu eshatoloģiska skaidrošana.
3)Daži Kumrānas teksti ir t.s. „pārrakstītās Bībeles”*. Šie teksti parafrāzē citus VD tekstus, tādā veidā interpretējot tos. Šis fenomens pats par sevi nav nekas neparasts**, taču Kumrānas tekstiem ir raksturīgi apokaliptiski uzsvari. Ļoti savdabīgs teksts ir „pārstrādātais Pentateuhs”. No vienas puses, tas satur identisku tekstu ar kādu no 5 Mozus grāmatām, tajā pašā laikā vietām novērojami dažādi papildinājumi, kas pētniecībā izraisīja debates par tā autoru attieksmi pret tādu autoritatīvu tekstu kā Pentateuhs, ja reiz atļāvās šādā veidā to izmantot.
Viens no zināmākajiem speciālistiem Nāves jūras rokrakstu jautājumos – E. Tovs – pēc rūpīgākas tekstkritiskas rokrakstu izpētes atzina, ka Kumrānā ir pārstāvētas vismaz 4 dažādas teksta formas – protomasorētu, protosamariešu, Septuagintas teksta formu reprezentējoši un nekvalificējami (ne pie vienas citas teksta formas nepieskaitāmi) rokraksti***.
Kumrānas rokraksti (īpaši tie, kuri satur VD tekstu) parāda periodu, kā attīstījās VD grāmatu kompozīcija. Daudzi rokraksti uzrāda literāras tendences, ko varētu raksturot kā šo grāmatu jaunas un paplašinātas literāras redakcijas. Kumrānas teksti, kas satur VD grāmatas, vēl nav standartizēti: tie apliecina samērā brīvo apiešanos ar tekstu 2. Jeruzālemes tempļa laikā. Augstāk aplūkotie piemēri, kā arī citi neminēti piemēri parāda, ka VD tekstu kanonizācija ir vēls un (galvenais!) ilgstošs fenomens (pretēji agrākiem pieņēmumiem, kas to pat attiecināja uz Ezras laiku). Cits jautājums gan paliek atvērts – vai mums ir darīšana ar kāda konkrēta 2. Jeruzālemes tempļa jūdaisma virziena praksi vai arī tas raksturo šo laiku kopumā? Atbilde uz šo jautājumu lielā mērā atkarīga no tā, ko uzskata par šo tekstu pārrakstītājiem un īpašniekiem.
__________
* Diezgan neveiksmīgs termins, ja ņem vērā, ka VD vēl nebija ieguvusi savu kanonisko izskatu.
**Vairāki teksti ir tapuši tādā veidā arī agrāk – piemēram, Jubileju grāmata, 12 patriarhu testaments u.c., kas par pamatu ņem VD tekstu, ko tematiski saista ar atbilstošiem citātiem no citām VD grāmatām.
***Paša Tova viedoklis, gadiem ejot, protams, par atsevišķiem manuskriptiem ir mainījies; pārsvarā vislielākās diskusijas pašlaik norit par nekvalificējamo rokrakstu raksturošanu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru